Tehnoloģijām un digitalizācijai izplatoties un attīstoties, kļūst arvien svarīgāk nodrošināt, lai ikviens apgūtu aktīvu un atbildīgu digitālo līdzdalību, jo tā ir prasība ikvienam nākotnes pasaules pilsonim. Patiesi, neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, ievērojamai daļai pasaules iedzīvotāju, jo īpaši kopienās, kurās nav pietiekamu pakalpojumu, nav piekļuves digitālajiem resursiem, tādējādi vēl vairāk palielinot digitālo plaisu. Lai digitālās prasmes vienlīdzīgā veidā varētu apgūt visi bez izņēmuma, mums jānodrošina, ka tās ir pieejamas un iekļaujošas.

Pētījumi par šo tēmu uzsver tās nozīmīgumu, īpaši izglītības jomā, taču norāda uz ļoti biežām problēmām, ar kurām saskaras skolotāji. Tāpēc jautājums, kas mums jāpārdomā, ir šāds: kā pedagogi var veicināt iekļaujošu digitālo vidi?

 

Varētu būt sarežģīti nošķirt digitālo pratību un digitālo iekļaušanu, jo tās ir savstarpēji saistītas. Taču pirms turpināt iesākto ir svarīgi izprast šo niansi. Piemēram, skolēnam var būt pamatprasmes digitālo prasmju jomā, bet viņš tomēr var būt atstumts, jo viņam nav piekļuves pieejamam internetam vai pieejamām platformām.

 

Digitālā pratība ir spēja efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas, rīkus un platformas, lai piekļūtu informācijai, novērtētu, radītu un dalītos ar to. Digitālā iekļaušana nodrošina, ka visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā stāvokļa, ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai spējām ir vienlīdzīga piekļuve digitālajiem rīkiem, resursiem un prasmēm, kas nepieciešamas, lai gūtu panākumus aizvien digitālākajā pasaulē. Skolotājiem ir izšķiroša loma digitālās iekļaušanas nodrošināšanā. Tie ir ne tikai zināšanu, bet arī piekļuves un vienlīdzības veicinātāji. Šeit ir aprakstīta laba prakse, ko pedagogi var izmantot, lai uzlabotu iekļaujošo digitālo pratību savās klasēs. 

 

Pieejamu rīku izmantošana:
Skolotāji var izmantot integrējošus rīkus, kas var palīdzēt skolēniem ar dažādām vajadzībām, lai veicinātu pieejamību. Piemēram, ja skolēniem ir grūtības ar rakstīšanu, var izmantot rīkus, kas var pārvērst runu tekstā, vai skolēniem, kuriem ir grūtības lasīt, var izmantot rīkus teksta pārrakstīšanai uz runu. Turklāt tādi rīki kā slēgtie titri videoklipiem un pielāgojami fontu izmēri var būt ļoti noderīgi skolēniem ar redzes traucējumiem vai skolēniem ar dzirdes traucējumiem. Lai nodrošinātu, ka skolēni ar dažādām spējām var vienlīdzīgi izmantot digitālās mācību platformas un rīkus, kas tiek izmantoti mācību nolūkos, būs svarīgi arī vienkāršot to navigāciju.

 

Universālā mācību dizaina pieņemšana:
Skolotāji var izmantot universālo dizainu, izstrādājot elastīgas mācību stundas, kurās ir ietvertas aktivitātes, ko var pielāgot dažādiem līmeņiem. Turklāt viņi var piedāvāt skolēniem dažādas iespējas un līdzekļus mijiedarbībai ar mācību materiāliem, piemēram, videoklipus, podkāstus, praktiskas aktivitātes un interaktīvas viktorīnas. Universālo mācību plānojumu var ieviest praksē arī klasē, ļaujot skolēniem demonstrēt savas mācību ieguves viņiem piemērotākajos formātos, neuzspiežot vienotu zināšanu vērtēšanas veidu. Piemēram, vēstures stundā skolēni varētu izvēlēties starp digitālās laika līnijas izveidi, esejas rakstīšanu vai videoreportāžas prezentēšanu, lai demonstrētu savas zināšanas.

 

Mākslīgā intelekta iekļaušana personalizētai mācīšanai:
Mākslīgais intelekts var būt ļoti noderīgs, pielāgojot saturu un tempu individuālām skolēnu vajadzībām, tādējādi radot iekļaujošu mācību pieredzi. Skolotājiem nevajadzētu vilcināties izmantot ar mākslīgo intelektu darbināmus rīkus, kas var palīdzēt viņiem vienkāršot stundu plānošanu. Tādas platformas kā ChatGPT vai adaptīvās mācību sistēmas piedāvā resursus, kas pielāgoti dažādiem skolēniem.

 

Digitālās empātijas un drošas tiešsaistes telpas veicināšana: 
Skolotāji var uzsvērt cieņpilnas saziņas nozīmi tiešsaistē, vadot nodarbības par digitālo empātiju un cieņpilnu mijiedarbību tiešsaistē. To var izdarīt, izmantojot reālus scenārijus, kas var palīdzēt skolēniem praktizēt pozitīvu uzvedību. Projektā DIGI-civic ir izstrādāts reālo uzdevumu komplekts, kas īpaši palīdz skolēniem izprast, kā viņu rīcība tiešsaistē ietekmē citus. Ar tiem var iepazīties tīmekļa vietnes rezultātu sadaļā - https://www.digi-civis.eu/. 
Tie var palīdzēt noteikt skaidras tiešsaistes normas, kas var veicināt drošu un iekļaujošu virtuālo vidi, kura būtu noderīga gan klasē, gan ārpus tās.

 

Izmantojiet īpaši pedagogiem pielāgotas apmācības un pieejamos resursus: 
Mūsu tīmekļa vietnē ir pieejams atvērtā koda kurss. Tas sniegs skolotājiem prasmes, lai risinātu digitālās iekļaušanas problēmas. Tas varētu būt lielisks sākums - https://www.digi-civis.eu/. 
Digitālā pratība nav tikai piekļuve tehnoloģijām. Lai to varētu uzskatīt par reāli īstenojamu praksē, tai ir jāietver efektīvu un atbildīgu digitālo rīku lietošana. Tā ietver tehnisko prasmju, kritiskās domāšanas un sociālās apziņas apvienojumu, lai droši, ētiski un produktīvi orientētos digitālajā pasaulē. Kādus pasākumus jūs šodien veiksiet, lai padarītu savu klasi digitāli iekļaujošāku?
​

Atsauces 

1. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs. (n.d.). Digitālā iekļaušana un labklājība. CEDEFOP. https://www.cedefop.europa.eu/en/tools/vet-toolkit-tackling-early-leaving/intervention-approaches/digital-inclusion-and-well-being (2023).

2. Digitālais taisnīgums un iekļaušana izglītībā. OECD Education Working Papers. https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/7cb15030-en.pdf?expires=1733417194&id=id&accname=guest&checksum=B2D73ED7D52B044FA4A06A8E3702733D. 

3. Thompson, K.M., Jaeger, P.T., Taylor, N.G., Subramaniam, M.M., & Bertot, J.C. (2014). Digitālās prasmes un digitālā iekļaušana: Informācijas politika un publiskā bibliotēka.

4. Van der Graaf, M. (2024. gada 5. janvāris). Mākslīgā intelekta ietekme uz digitālo iekļaušanu un digitālo pilsonību. Pleiade. Lejupielādēts 2024. gada 9. decembrī no https://pleiade.nl/fr/the-effects-of-ai-on-digital-inclusion-and-digital-citizenship/.